Complex question
Vērtējums ļoti intriģējošs, pirmkārt, taču pēc tam man jāsaka, ka pat nedaudz atbaida. Tas ir, ne jau ka man būtu bail (?) no sociāli smaga kino (vakar noskatījos somu režisora filmu "Darbs Vīrietim", no 11.04. Kino Rīga), bet drīzāk arvien neskaidrāka attieksme pret to virzienu, kuru šis kino ir uzņēmis,tā mērķi un lietotos līdzekļus tā sasniegšanai. Varbūt bērnišķīgi, bet "Underground" laiks jau ir, manuprāt, pagājis. Citādāk formulējot, šis motīvs ir relikts, un, lai arī cietsirdīgi stāsti ir bijuši visos laikos, gribētos, lai tās fāzes tomēr noslēgtos. Tas pats ar vācu "Untergang". Pagātnes uzrakšana jau vien ir sāpīga, kur nu vēl tās rekonstruēšana caur tikpat sāpīgu fabulu. Kā Tev liekas? Protams, nevajag aizmirst, ka kino nerunā avīžrakstu un TV ziņu valodā, un aborts kino nav aborts reālajā dzīvē, bet ja nu tomēr šī robeža ir tik nepamanāma?