Man vecāmāte arī stāstīja kaut ko līdzīgu. Vārdu sakot, bija viens dzērājs, kurš sēdēja vienā šķūnī un dikti raudāja, un atnāca žurciņa, skatījās uz viņu spožām actiņām un pēkšņi sāka pa vienai nest naudiņu, kas turpat kaut kur ierakta bij. Tāda, lūk, mācība, jo dzērājs vis žurciņai pāri nedarīja, kā te kāds varbūt teorētiski apdomājis tikām;)