Tomātiem ir vairākas gatavības pakāpes. Negatavus, zaļus tomātus nedrīkst ēst, jo tie satur indīgu vielu alkaloīdu solanīnu, (to pašu, ko satur saulē turēti un veci kartupeļi), kas, tomātam gatavojoties, noārdās. Solanīna daudzums 100 g tomātu var būt 1-30 mg. Par toksisku devu uzskata 25 mg, kas var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, caureju, vēdergraizes, krampjus utt. Tāpēc zaļus tomātus izmanto tikai skābēšanai un marinēšanai, tomēr arī šādi pagatavotus tos nav ieteicams ēst daudz. Pārgatavojušies tomāti satur daudz dzintarskābes, kas ir kaitīga cilvēka organismam.

Uzturvērtība

Tomātos ir cilvēka organismam nepieciešamie augu olbaltumi, ogļhidrāti, šķiedrvielas, ūdens. Sarkanais auglis ir īsta vitamīnu bumba - satur aptuveni 13 vitamīnu, 17 minerālvielu, dažādas organiskās skābes, flavonoīdus un fitoncīdus - dabīgos augu hormonus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas u. c. Agrāk uzskatīja, ka tomātos galvenokārt ir skābeņskābe, kas traucē sāļu maiņu organismā, tāpēc daudzi ierobežoja tomātu lietošanu uzturā vai pat pilnībā no tiem atteicās. Ir pierādīts, ka tomātos ir daudz organismam nepieciešamās ābolskābes un citronskābes, bet skābeņskābe ir niecīgā daudzumā. Tomātu uzturvērtību nosaka ne tikai ideāli sabalansēts organisko skābju saturs, bet arī karotinoīdi beta karotīns un likopēns. Uztura speciālisti rekomendē gadā apēst vismaz 20 kg tomātu, ideāli - 20 tomātu nedēļā.