Aukstās Zilupes ziemas bija atstājušas nedzēšamu zīmogu pilsētas ielās - vējš un sals, un sniegs kā tādiem zāģa zobiem bija izgrauzis mazākus un lielākus caurumus tikko celto privātmāju fasādēs.

Zilupes iedzīvotāju zobi bija asi kā zāģis, dūre kā zīmogs un skatiens auksts kā Sibīrijas ziema.

"Ziema" - tā saucās glezna, kas karājās Varim pie sienas. Vientuļš zāģis, zobu protēze un zīmogs bija viss, ko māksliniekam bija labpaticies ielikt savā pēdējā mākslas darbā, kas bija tapis pirms pieciem gadiem zaļās prakses laikā Zilupē.