Vaņka kā jau Vaņka, sadzēries savu pašbrūvēto spirķiku ziemas vidū nolēma, ka pietiek klabināt zobus un gāja zāģēt malku. Nav jau viegli tādos laukos kā Zilupe atrast kādu koka gabalu, ko zāģēt, tāpēc parakājies bēniņos atrada apzīmogotu finiera kasti, kas tur glabājās no padumjiem laikiem, kad Vaņka bija vēlēšanu komisijas loceklis.