Vai cilvēks bez seksuālas pieredzes (pornosaitu skatīšanās, manuprāt, neskaitās), var zināt, ka, iespējams, ir biseksuāls?
Man savā mūžā ir bijušas tikai divas sievietes, kuras kaut kādā mērā ir piesaistījušas uzmanību vairāk kā citas.
Ar to pirmo, ja padomā, nebija nekāda seksuālā vilkme - drīzāk es to sauktu par skatiena ķīmiju - kaut kas no tā, kā viņa gāja, skatījās - ievilka sevī.
Es nevaru teikt, ka mani kopumā piesaista sievietes. Nē. Vnk sievietes augums man šķiet daudz seksuālāks nekā vīrieša, estētiski baudāmāks. Un sieviete ir emocionāli sarežģītāka.

Pašlaik - sieviete, kas aizņem manu prātu, ir unikāla (kā jau visas, bet tomēr savā īpašā veidā). Un es nevaru pateikt, ka domāju par viņu seksuālā veidā, ka kaut ko iztēlojos. Tā nav. Es neļauju sev iztēloties tik daudz. Bet mani mulsina, kad viņa uz mani paskatās, viņas skatiens mani izģērbj ne burtiskā veidā, bet it kā izver manu intraverto dvēseli uz āru, tāpēc, cik vien varu, izvairos no tiešiem skatieniem, tomēr viņa mani tāpat noķer uz minūti garām sarunām, kad viss pārējais apkārt pazūd un es ienirstu viņas skatienā. Nespēju aizmirst viņas piekļaušanos manam sānam, lai man kaut ko pačukstētu. Galvā pārmaļot toreizējo situāciju, atkārtoju sev, ka man tikai izlikās, bet no otras puses - to pašu taču viņa varēja pateikt normāli, ieturot distanci.
Kad iedomājos, ka viņu atkal redzēšu, sirds dauzās kā negudra, vēderā virpuļo tauriņi, bet sejai uzlieku pilnīgas vienaldzības masku.