vakar atkal mēģināju taisīt drāmu. kā šodien izrādījās, ir pilnmēness, tāpēc man ir skaidrs, kāpēc es atkal dzenu muļķi. protams, no drāmas atkal nekas nesanāca, jo, ja patiesā drāmā sieviete ir izplūdusi asarās un rīstīdamās kliedz, tad es tā vietā vienmēr smejos. cenšos jau savaldīties un izlikties dusmīga, bet nesanāk. tad mēs smiedamies izkaujamies un pēc tam ir tik labi, liekas, ka mīlestības ir palicis vairāk. un tad saprotam, kāpēc radies teiciens "ja sit, tad mīl".