Man ir tāda sajūta, ka laiks uzņem apgriezienus un psihi ātri nesās un nemaz nedomā samazināt ātrumu, gluži otrādi. Es gan no fizikas maz ko saprotu, bet man šķiet, ka noteikti ir kaut kāds likums, kas paredz, ka beigu beigās viss šitā aizies lupatās, pa gaisu. Noplīsīs kāds zobrats vai plīsīs siksna un mehānisms čabaš.
Bet varbūt nē, varbūt es tikai nomirīšu un viss.