galīgi piekususi atnācu mājās un nolēmu pirms gulētiešanas noskatīties kādu filmu, ar domu, ka noteikti aizmigšu, kad i ne sākuma titri nebūs beigušies. nejauši youtube uzgāju treileri filmai "two lovers", konstatēju, ka tur spēlē lieliskais joaquin phoenix, tāpēc man viņa obligāti jāskatās. filmas laikā man miegs nebija nevienā acī. pēc filmas es biju ļoti aizkustināta(patiesībā tas nav īstais vārds, bet piemērotāku nespēju atrast). kā jau teicu dišukam- ja mācētu raudāt, tad tagad es to tiešām darītu- vienkārši kauktu balsī! par visu to sāpi, kas parādīta, par to, cik ļoti es redzu sevi visos trīs galvenajos varoņos un cik traģiska ir neatbildēta mīlestība. vispār filma ir par vienpusēju mīlestību ķēdi- sieviete mīl vīrieti, kurš mīl citu sievieti, kura mīl citu vīrieti. izklausās pēc baigās ziepenes, bet tas ir tik reālistiski pasniegts, ka mēs visi, manuprāt, varētu identificēties ar vismaz vienu no tēliem. redzot to visu it kā no malas, es diezgan daudz sapratu par to, kas ir noticis ar mani, jo es esmu bijusi gan mīlošās gan mīlamās lomā, un tas ir tik sasodīti skarbi redzēt sevi no malas un saprast, cik liela muļķe vai otrā gadījumā nežēlīga es esmu bijusi. bet vēl skarbāk ir apzināties to, ka tādās situācijās vienkārši nav izvēles iespēju, kādam vienmēr sāpēs. un kā kronis visam ir secinājums, ka beigās tāpat tas, ko mīli tu, pametīs tevi, un tev būs jāatgriežas pie tā, kurš mīl tevi(vai arī jālec daugavā). vēl, protams, ir variants pasūtīt visus ellē, bet nepiekā laba tas tāpat nevedīs. es saprotu, ka šis ieraksts izlausās pēc pāremocionāliem murgiem(kas visticamāk radušies bezmiega, pārguruma un zāļu ietekmē), bet galvenais, ka es pati sapratīšu, par ko iet runa. vienkārši noskatieties to filmu http://www.imdb.com/title/tt1103275/ es gribētu zināt, kas jums par to sakāms!