vai tā biju es, kas pirms pāris nedēļām teica, ka vasara jau cauri? tikko ar riteni izbraukāju naksnīgo pārdaugavu, sejā sitās silts lietutiņš, ceļmalas krūmos dziedāja sienāži un pats galvenais- gaisā nebija ne grama rudens smaržas. un visu ceļu man galvā uz repeat skanēja pa ausu galam padzirdēta frāze no kaut kāda klubņika- leave the world behind you. un es uz sava uzticamā dzelzs drauga traucos naktī un atstāju pasauli aiz sevis.