neiespringstot par matemātikas eksāmenu, pilnīgi rodas sajūta,ka ir pienākusi ja ne gluži vasara tad vismaz kaut kāds brīvlaiks, jo beidzot, beidzot ir +/- brīvs laiks, var slinkot bez apziņas,ka kāds nepadarīts darbs velkas pakaļ kā melns mākonis. foorši.
pagājušajā naktī man pirmo reizi bija tā,ka es gulēju tik ciešā miegā,ka nedzirdēju atnākam īsziņu. man patīk no rīta pamosties, paskatīties telefonā pulksteni un ieraudzīt, ka saņemta īsziņa. vienalga, kāda un no kā, bet kaut kā forši.

_________________

dzīve ir ellīgi neizprotama. man jādomā, ka tomēr pēc šīs dzīves ir kaut kas labāks, jo tas ir vienīgais izskaidrojums,kāpēc vienmēr visātrāk aiziet tie labākie cilvēki. varbūt tāpēc, ka pēc tam ir tas, ko viņi patiešām ir pelnījuši, kaut kas labāks, skaistāks, tīrāks, gaišāks. ja mēs dzīvotu ar tādu domu, tad iespējams būtu daudz vieglāk.