kaut kas nereāls, lieratūras mutiskajā dabūju 10. runājot ārā aiz loga bija mans pirmais negaiss šogad, savāda sajūta. bet tas man pat netraucēja, vispār biju domājusi ,ka būs daudz grūtāk, tomēr kaut kā saņēmos, pirmajā daļā, lai aizdzītu stresiņu, sāku jokot un drusku ķēmoties, hah izrādās,ka tas lieliski palīdzēja.
pēdējā laikā, no klases puišiem arvien biežāk dzirdu atzinīgus vārdus vērstus manā virzienā, arī vakar gapčuks stāstīja,ka viņi, kopā dzerot, vienmēr apspriež klases meitenes, principā nolīdzina visas līdz ar zemi, bet par mani nekad neesot izskanējis neviens slikts vārds, tikai tie labi, tikai labie. hm prieks jau to dzirdēt, man šķiet tas tāpēc,ka neesmu tik ambicioza kā vairums, arī tas,ka mans skats uz lietām ir piezemēts un mierīgs, drāmas un scēnas nav manā dabā. tomēr reizēm šķiet,ka man tieši savā personā pietrūkst šo īpašību.
pēdējā laikā domāju vai tas ir normāli,ka man patīk 30seconds to mars, kuri ka tik nav jau apmēram tokio hotel līmenī. bet nu a beautiful lie klips, sakiet, ko gribat, ir vienkārši fantastiski skaists.