pavasaris mani ir pilnīgi apbūris. neatceros, ka vēl kādu gadu būtu tik ļoti prcājusies par kļavu lapiņām, kas smaržo pa visu ielu, kad var noplūkt to mazo, zaļo čemuriņu un paņemt smaržu sev līdzi, par siltiem vakariem,kad rietošās saules gaisma ir tik silti zeltaina un mīļa, par pirmajiem sulīgi zaļajiem zāles pudurīšiem, kas ir tik pilni dzīvības kā nevienā citā gada laikā.
šogad man viss ir kaut kā spilgtāk, es jūtu asāk un domāju vairāk.
ir tā,ka negribas,lai beigtos.