Vinš atbrauca un viss, nekādu mežu un ziemu man nevajadzēja, vajadzēja tikai blakus viņam, paradīt weeds, izcept kartupelus un palasīt priekša Ziedoņa Lāču pasaku apēs saldējumu.
un man vairs nelikās ka nekas nesanāks. Nevis ka mums nesanaks, man likās ka man vienai nesanāks nekd, nekas un tagad liekas ka viss bus labi. Lai arī viņš saka ka es būs viņa mūža mīla pēc gadiem pieciem
man nevajag pēc pieciem neko no viņa, man vajag pārziemot. un aprīlī jau viss bus labāk!