Iekārām šūpuļkrēslu ābelē ar skatu priekšplānā uz jasmīniem un pojenēm, bet dibenplānā māju. šūpojos vējā un skatījos uz galdu zem ābeles, kam šogad vaštūks ar rozēm,jāņogām un zemenēm, uz mājas priekšu kas nokarināta ar manām fuksijām( kas negribi kuplot) un petūnijām(ko mēs nopirkām mazus stādiņus un, kas varbūt tikai augustā sāks izskatīties pēc saviem smukajiem sugas brāļiem no tirgus) ,uz mājas slieksni kur guļu suns, uz dārza celiņu uz kura kūp metāla spainis ( vecammas metode pret odiem). Un ir tāda, tāda sajūta :" paņemt klēpī un apmīļot".