Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:25
Fotogrāfs

Un tagad pamēģiniet tik pateikt, ka jums ir grūti un dzīve nav izdevusies...
 ir doma | 18 raksta

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:37
[info]heartstripper

Mjaa..
Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:48
[info]jude

Ir pie mums arī.
Jānis Gleizds. Fotografēja bez plaukstām. Ir dzīvs vēl tagad, bet pēc insulta diemžēl vairs nerunā.
:(
Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:49
[info]maris

Jā, un tu to savu depresiju tagad vari vienkārši izstrīpot! :P
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:52
[info]vineta

Daudzi no tiem, kam fiziski ir kaut kas atņemts dzīvo pilnvērtīgāk nekā tjipa veselie. Viņi saņemās. Un priecājas. A mēs...mēs esam par slinku. Vienkāršāk ir žēloties.
Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:53
[info]jude

Nu mēs esam garīgi invalīdi :))
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:54
[info]maris

Izrāvi vārdus no pirkstiem... :)
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:56
[info]vineta

Jap, tā vi'š i ;)
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:53
[info]ingmars87

Manuprāt izmantot cita cilvēka traģēdiju, lai uzmundrinātu sevi un iestāstītu, ka "viss taču ir kārtībā", ir ārkārtīgi nepareizi.
Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 20:54
[info]maris

Jo?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 21:02
[info]ingmars87

Pirmkārt vēl vairāk tiek pazemots cilvēks attēlā, otrkārt, kā jau teicu augstāk, ārēji tēlojot līdzjūtību, iekšēji tiek aicināts domāt "labi ka tas neesmu es", lai uzlabotu pašsajūtu. Var jau būt, ka kļūdos.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 21:10
[info]maris

Un lai nu kurš to stāstītu...
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 21:14
[info]ingmars87

Piedod, kā tas bija jāsaprot?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 21:21
[info]maris

Tieši un konkrēti. :)
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 22:08
[info]nulle

Cilvēks attēlā netiek pazemots 1),

Uz „liekulīgu līdzjūtību” un domu „cik labi, ka man tā nav” neviens netiek aicināts 2).
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 22:11
[info]ingmars87

Tad problēma ir manī, atvainojos par pseidointelektuālu izlēcienu.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 22:22
[info]nulle: Ņau

nepieņemams stils! :) (joks) :)
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 20. Feb 2007, 22:35
[info]dont: Nē!

Doma nav par to, ka - re cik citam grūti, cik labi, ka ne man. BEt re! Ko viņam tik nav nācies, pimkārt, pārvarēt emocionāli psiholoģiskas problēmas nesalūzt, bet pieņemt sevi un dzīvot tālāk, priecāties par to, kas ir un, otrkārt, tas parāda mums, cik mēs esam garā vāji, emocionāli labili un cik ļoti nenovērtējam savas iespējas!!! Jo veselība un pilnvērtīga fiziska funkcionēšana mums dod visas iespējas un daudz vieglāk, tikai mūsu izvēle - izmantot/neizmantot. Es apbrīnoju šādus cilvēkus kā fotogrāfijā un zinu, ka varētu daudz no viņiem mācīties!
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 25. Feb 2007, 13:37
(Anonymous): Re: Nē!

Es piekrītu gan vienam, gan otram viedoklim. Jo uz to var paskatīties dažādi. No vienas puses - es arī apbrīnoju šādus cilvēkus. Gribās uzsist pa plecu un teikt - malacis, tā tik turpināt ... Bet - no otras puses - tā ir cilvēka būtība, griba - izdzīvot, mēs gribot, negribot klusībā nodomājam - labi, ka mums tā nav. Tas ir neapzināti un neizbēgami. Tas ir cilvēks!!! ...
Iepriekšējais - Atbildēt