lai cik smieklīgi tas arī neizklausītos
Sintijas brālis ir saputrojis manu prātu..
Kalvānu tas uzjautrina.

man tiešām patīk Ričards. Un šīs simpātijas manīraisa savādas, līz šim nebijušas reakcijas un uzvedības dīvainības, atrodoties viņam līzās- kājas kļūst vieglākas, smaids līz ausīm, trīcošas rokas un arī dzan balss, neviltots satraukums, mulsums un kautrīgums. Es gribu viņam pieskarties.
Man ir bail.
visi jautā, kāpēc es tā smaidu, kā gan es varu tā starot nepārtraukti. jūtos tik labi. :)