svaigu aukstu gaisu sniedz man ieelpot, es lūdzu!
kad es domāju, saka, lai nedomāju tik daudz.
kad nedomāju, tad atkal aizrāda, ka man par to vajadzētu padomāt.

bet man ir labāka doma!- varbūt vnk beidzam viens otru čakarēt, m?
zini, Tava mugura man patīk, jā, bet ne tik ļoti, lai tajā raudzītos visu nakti, taču no rīta pamostos no tā, ka esi ieslēdzis virtuvē TV. Protams, ka Tu sabijies un , saprasdams, ka esi pārspīlējis, kad es momentā biju apģērbusies un devos ārā pa durvīm, Tu vairākkārt piedāvāji brokastis un pamanījies arī noskūpstīt pirms es izslīdu pa durvīm.

un tad nu tas sākās.. manas dusmas, neizpratne un kaitinājums sevī, tāda gruzdēšana un vārīšanās iekšā. es gribēju vai pus pasauli saspert miltos, taču īsti nezināju vai esmu dusmīga vai apvainojusies, uz Tevi vai sevi.
un vēlāk telefonsarunas laikā Tu izteici domu par vēlāku sazvanīšanos un tikšanos pie Tevis, bet diez vai tā būs laba doma šim vakaram.