upurēties tagad, lai vēlāk var gozēties saulītē
tad nu tā, 21.00 man jābūt lidostā. turpmākās 3 dienas būs garas un smagas, bet man tās ir jāiztur.
toties pēc tam pāris dienas būs noteikti kolosālas un nespēju vien sagaidīt.
šķiet, ka Ričšs vakar tiešām sadusmojās, bet gan jau būs labi.
un par Kristapu runājot, laikam jau šobrīd nav ko runāt. 7.dienas rīta saruna bija feina un garastāvokli uzlabojoša, taču tas nemaina faktu, ka mums laikam nav lemts kaut satikties. asprātīgi ātri es tieku šai traumai pāri, bet gan jau, ka tā atgriezīšies pie manis, noteikti atgriezīsies. bet tagad lai kāds cits par to domā. man jāgaida 4.dienas vakars, 5.diena un tā.
viņam ir maiga āda. kāpēc manā prātā un atmiņā tas uzsveras? tāpēc, ka man pašai tāda āda nekad nav bijusi un tādu vienmēr gribējies.