kkāds ārprāts
šodien ir savāds rīts, tāds gaužam izmocīts un neatzīts. šorī nebija vēlmes mosties.. gribējās vēl ilgi, ilgi savā migā tuntulēt, jo man škiet ir paaugstināta temperatūra. un tas, ka viņš izteica tādu apgalvojumu, ka viņam esot alerģija pret mani.. nespējot domāt ne par ko citu utt.- bet tas bija domāts slikta nozīmē, jo viņam jākoncentrējas uz mācībām utt.
un, aizverot acis, es redzu viņa maigi gaišo seju, kas smaida, viņa biezās uzacis un gaišos, biezos matus, pat sajūtu viņa smaržu un siltumu, karstumu, kas pārklāj mani. un brīžiem šķiet, ka es nespēšu bez viņa šodien, taču neatzīšos viņam, jo es negribu, lai viņš vēl ko šodien uzzina, zina. un man tik ļoti trūkst- gribu kaut tikai pieskarties viņa sejai, viņa rokai, dzirdēt viņa balsi, pieskārienu, bet ne šodien.. šodien tas nenotiks.

Reinis vakar atbrauca man pakaļ, aizbraucām līdz viadai, nosēdējām masinā vairakas stundas, runājoties, smejoties utt. un es sapratu, ka viņs mazliet slēpj to, ka tomēr patiesi iemīlējās Antrā- un viņam tas sāp, tāpēc arī nepieciešamas sīs nakts sarunas, pārdomu izklāstījumi utt. un patiesībā man jau nemaz nav žēl tērēt savu naktsmieru, jo viņš taču ir kolosāls cilvēks un manā labā darītu to pašu, ja pat ne vairāk.
es vakarnakt smēkēju, sajūtas bija tadas kā pirmajā mēnesī Francijā. Logi bija aizsvīduši, jo Reinim vēl aizvien ir paaugstināta temperatūra.