šodien pie friziere (pēc 1,5gada pārtraukuma)
tas vnk mēdz būti tik faking apgrūtinoši- tie gudrības zobi mani nobeigs (aug visi 4 vienlaicīgi) un es jūtos tā, it kā man būtu pāris mēneši, nāktu zobiņi.. un neviens mani nesaprastu! tas itr tik tracinoši. es gribu mājas, gribu vannā, gribu neko.. vnk vienu lielu NEKO!!

rīt uz darbu, bet nepaspēšu- nokavēšu ~1-2 h, kas, protams, nav diez ko finansāli izdevīgi ,taču es palikšu līdz rītam, kaut vai mani metīs ārā, es palikšu līdz rītam!

Mārtiņs jau ir nolēmis īrēt dzīvokli un ņemt mašīnu, es laikam pielīpu viņam. Vakar Dana zvanīja un jautaja par pases datiem, bet man pase būs tikai 8.02.- traka bilde!
izrādās, ka mans tēvs pats šobrīd ir Kanārijās.. perdelis! un centās ieskaidrot annai, lai viņa atrunā mani no šī ceļojuma! cik noželojami!

manī atkārtojas mātes izteiktais teikums par to, ka palikuši vien 4 mēneši.. man tikai 4 mēneši jāiztur. .tikai 4 mēneši..

uz Franciju šosezon laikam nebraukšu. es, protams, ļoti gribu, bet diez vai braukšu.
sāku apsvert dažādus ceļojumus (uz pašas galvu ,ta teikt). es gribu visu pasauli, viena vai ar kādu- tam nav nozīmes. Un es nezinu, ko es darīšu nākamaja gadā.. es tiešam nezinu, šobrīd esmu ļoti apstulbusi, apjukusi. .un es nezinu ko man iesākt, bet zinu, ka gan jau viss būs ok, kā jau parasti!

aij.. es neko nesaprotu! kkāds vajprāts!