tā kkā, jā.
kā man klājas? traki man klājas.

šodien aizvilkos uz darbu un noliku direktorei uz galda atlūgumu. Dodoties mājās, jutu tik neizmērāmi plašu brīvības sajūtu, ka brīžiem pat kļuva slikta dūša.

man nav laika nekam un nevienam- liekas, ka :" nu tad beidzot es esmu to panākusi!", taču gribu arī satikt kādu un parunāties.
Daci satieku reti, viņa lielāko daļu sava laika pavada mājās, basto visu, ko vien var (arī autoskolu). Vakar paziņoja, ka meklēšot jaunu draugu, jo es vairs neejot ar viņu vakaros ārā uzpīpēt (vienīgi to viņa saskata mūsu draudzībā). Un man ar viņu ir garlaicīgi.

principā.. vēlos, lai kāds vnk apskauj un pasaka, ka viss būs kārtībā. vairak man neko pagaidām nevajag.