būšu atklāta- tik daudz komplimentu vienas nakts laikā manas ausis vēl laikam nekad nebija klausījušas (tie visi tika atiecināti uz mani).
plānotais "vakars" izvērtās visas nakts garumā.
smiešanās, fotogrāfijas, stāstiņi, nākotnes plāni un solījumi..un tam līdzīgi pigori.

viņi esot man sasodīti pieķērušies!
bet zini.. lai arī kā es to negribētu atzīt- arī es esmu pieķērusies viņiem un pavisam noteikti pret pašas gribu es varu viņus saukt par draugiem.
ar viņiem es jūtos tik sasodīti labi, nepiespiesti utt. (par šo visu dabuju no Reiņa pieres berzēšanu pret mana pleca ar "vāāāāāāāāi" izteicienu un atvadoties buču (esmu dabujusi buču arī no viņa mammas un mazās māsas), tāpēc pilnīgi noteikti- esmu pieņemta draudziņu "savienībā").

man esot jādodas 1.dien uz lidostu atvadīties no Reiņa. Pēc ~3 nedēļām savukārt jāsagaida!

tika mazliet paplānots aŗī par nākamā gada Francijas apmeklējumu (mēs 3jatā). Ui! tas būtu vnk graujoši!

es Uģim patīkot, patīkot, patīkot.. un jo vairāk viņš to saka, jo grūtāk man paliek to izturēt, jo par spīti visam- man tomēr organiski viņš nepatīk un atgrūž.. bet viņš taču tā cenšas!

kad sēdējām uz dīvāna un muldējām par visādām globālām lietām, sasēdušies tā, it kā mēs būtu vislabākie draugi, Uģis vien murmināja un nespēja nopriecāties un nobrīnīties par to, cik laba un mierīga sajūta nu esot, kad atkal es esmu līdzās + kad viņš esot izdzirdējis manu balsi (tikšanās vietā, kad abi tēloja, ka nu jau dodoties prom..)viņš uzreiz esot bijis tik laimīgs..

aij.. savā ziņā es baidos no tā.

Reinis aicināja mani paciemoties kādu dienu pie viņa, lai es pati saprastu kā Elzai, Pučītim un tēvam iet.
Ak jā, par mani no viņu puses esot traki labas atsauksmes!

man laikam kļūst slikti no tik daudz labiem vārdiem par sevi, no tik lielas mīļuma, draudzības, uzticības utt. sajūtām, kas arī ir vērstas uz mani no viņu puses.. es gribu, lai tas labāk nāktu pamazām, pa drusciņai, ar laiku.. jo savādāk man tiešām tas sāk atgrūst (kā vienmēr- ideāls nav priekš manis)!