nesaprotu, kas ar mani notiek..
es esmu pazudusi kkur, kur neeksistē laiks, kur neeksistē datumi un gadi, kur neeksistē ekstistences nozīme.. es atrodos tādā kā eiforijas stāvoklī, kas ta arī nebeidzas un neredzu tam galu. Nespēju koncentrēties un "savākt sevi rokās".. gribu no tā atmosties un beidzot sākt darīt visu iekavēto, taču nespēju. .esmu pazaudejusi kko, ko pat neapzinos. iespējams, vēlos arī uzzināt, ko esmu pazaudējusi tādu, kas man liek nespēt izkļūt no šīs eiforijas, kas dzen mani izmisumā. Tāda savāda tukšuma sajūta. es vēlos skūpstīties šovakar.

man taču nav laika tādam muļķībām! un katra diena nu ir metama miskastē, jo es neesmu spējīga neko apjēgt, neko padarīt, neko izlemt un nolemt. .aij.. +nepārtraukti nespēju pieņemt domu, ka ir 2007.g., jo liekas, ka ir 2008.!

bet ko gan es esmu pazaudējusi tādu, kas mani darījis šādu..pilnīgi nekādu, kura spētu nu nosēdēt nekustīgi vairākas stundas, raugoties vienā punktā, pilnīga tukšuma pārņemta, liekoties, ka sēžu tur vien pāris minūtes..

negribu vairs tā! kaut ātrāk šis ārprāts beigtos!