sapratu to, ka man nav ieteicams satikties nedz ar Maiju, Plaati, Kristapu, Eduardu vai veel kaadu no vinjiem visiem.. jo tad tiek atdziivinaatas sen aizmirstaas lietas, kas tik sasodiiti grauzh..

kaut es speetu atgriezties 2003.g. 27.oktobrii.
es meegjinu to aizmirst un iedomaaties ikvienu variantu, kas liktu man beidzot noticeet, ka tomeer tas ir bijis pareizi, tachju nespeeju.. iespeejams, visa mana dziive ir sachakareeta shii radikaalaa solja deelj. Kursh gan sakariigs cilveeks driikst nopietni uztvert dumpiiga tiinja kakainaas domas, dumpiigumu utt- tie tachu ir dumpiigaa tiinja gadi, jopcik!!

un taa es gulju un noraugos uz durviim, uz kuraam atrodas tas 1. gada ziimeejums.. ak dievs! Kaapeec man vajadzeeja teikt taadas muljkjiibas, tie tachu bija slima kakja murgi- meli, meli, meli.. vai es kaadreiz vispaar esmu bijusi tik laimiiga kaa to 1,5 gadu, kuru pavadiiju tur? toreiz man bija viss, jaa.. pilniigi viss. Ir lietas, kuras nekad nebeidz saapeet un kuras nespeej aizmirst. Un sho kljuudu nu vairs nav iespeejams labot.

esmu krople, piedodiet!

Labi, ka vismaz aaraa ir tik feins laiks! es smaidu par shodienu un raudu par to dienu.

un tik daudziem veel aizvien nav ne mazaakaas nojausmas, ka veel aizvien man pietruukst taa visa, to riitu, to peecpusdienu, to smaidu un patieso attieksmi, taa bija iista dziive, iists.. tur viss bija tieshi taa, kaa man patiik , tieshi taaa, kaa man vajadzeeja un vajag.. sasodiits! Un tie, kas man paliidzeeja to izdariit veel aizvien uzskata, ka es to veeleejos, bet taa nemaz nebija.. tas bija peedeejais, ko es vispaar buutu vareejusi veeleeties. Todien es gribeeju tikai izraudaaties, gribeeju, lai beidzot mani kaads uzklausa.. bet vinja, vinja to visu paarprata un te nu es tagad esmu- nieciiba!

nee nu.. es jau veel censhos ticeet, ka kaadu dienu, gan jau kaadu dienu es speeshu sho caurumu aizmaaleet ar ko citu, tachu stipri shaubos, vai tas maz ir iespeejams + naivi ceru, ka kaadu dienu, ka kaadu dienu pienaaks diena, kad es aizmukshu no shejienes, kad man atkal buss viss.