taa bija mana vieniigaa iespeeja- es zvaniiju teetim.
diivaini, ljoti diivaini, tachu, kad saruna beidzaas, noliku klausuli, aiz laimes saaku leekaat. Bija taada sajuuta, it kaa akmenis no sirds buutu nokritis.
bet tas jau tikai uz mirkli.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: