piena glāze
sēžu un skatos vienā punktā. nav spēka vairs. šķiet piepampusi ēle un nespēju izteikt ne vārdu. un mani ta sneinteresē. šķiet- par ātru šīs dienas ir skriets, mazliet piebremzēt, bet neatslābt.

Jānis ar Karlu 4.dien uz Rīgu brauc. viņi kopā brauc. un es satikšu Karlu, ceru, ka viņa nebūs īpaši dusmīga par to, ka aizmirsu. šajās dienāses tik daudz ko aizmirsu. Tu taču piedosi man, vai ne?!

labi, es nu eju klusumā klausīties. viņs man atkal stāstīs tā pasakas par nebeidzamo jūru un dziļo okeāna dvesmu.. un es jūtu to vēju, kas cilā manus matus šī stāsta laikā. jā, tas ir lieliski.