viens pats maajaas
dazhreiz ir tik gruuti, kad ir skumji un nav neviena, kam to pateikt un kas speetu to mainiit..

man nevajag nevienu utt., bet shodien.. shodien, sheit, tagad.. man pietruukst kaads, bet nav ne jausmas, kursh tas vareetu buut. vnk gribeetu, lai kaads buutu, apzinoties to, ka riit man vairs nevajadzees un tikai traucees..kkaa taa.

tizli tas viss sanaak, bet taa nu tas ir, kad beidzot runaa sirds, kuras tik ilgi nav bijis, laikam tas ir shodienas iespaidaa, kad uz mirkli likaas, ka vairs nekad neelposhu.. vai atceries to rakstu par peedeejo acu skatienu? un shajaa mirklii, kad neelpoju shis cilveeks skatiijaas man aciis. bet tikai vinja deelj es atsaaku elpot.

Edgaram pateicu, ka labaak buutu, ja mees vairs netiktos. nu ir vairaak laika.

shodien man izauga sirds, kura bija sarukusi liidz minimaalistiskai paarmeeriibai. iespeejams, tuvaakajaa laikaa es kaut ko sajutiishu. ceru, ka nee, jo dziivot bez juutaam ir daudz lieliskaak.