Garastāvoklis:	-maigi un patiesi
Mūzika:	Michelle Featherstone-coffee cigarettes

!@##$%^&&&&&*
viņš zvanīja. es nepacēlu klausuli. tā ir vislabāk. mani šokēja tas, cik skumjš viņš bija. bet tā mums ir vislabāk. viņš vairs nezvanīja. gaidīju. man pietrūka. lepnums neļāva pacelt klausuli un piezvanīt viņam. sadistiskas mokas burtiski plēsa mani vai uz pusēm. es biju laimīga un tajā pašā brīdī likās, ka kaut kas nav kārtībā, jo jutos par kaut ko vainīga. viņš nezvanīja. es nezvanīju. pagāja laiks. naktī man pienāca sms. viņš nebija gulējis, kopš es atgrūdu viņu. viņš tikai gribēja zināt- kāpēc?! es neatbildēju, jo man nebija ko atbildēt. nezināju atbildi. pat nojautas- nekādas. viņš zvanīja. kad ieraudzīju, ka zvanītājs ir viņš, mana sirds sāka mežonīgi smagi, sāpīgi un mokoši lēkāt. jutos traka. pacēlu klausuli. klusums tur, klusums šeit. " mīļā" viņš maigi nomurmināja. es pievēru acis un vēlējos viņu apskaut.

viņš nezvanīja. viņš jutās aizvainots, atraidīts un pamests. es jutos vainīga, nodevēja. pārvarēju lepnumu, pacēlu klausuli un piezvanīju viņam. jutu viņa bailes un ilgas. jutu, cik ļoti mūsu gar'stāvoklis uzlabojas. gribējās kliegt- es esmu tik laimīga. viņš teica, ka dzirdot kā es smaidu. atbildēju, ka esmu laimīga. viņs jautāja par ko, vai par to pasākumu uz kuru es došos šovakar(jautāja, it kā zinādams atbildi, bet nevēlēdamies, lai to apstiprinu- viņs kļūdījās)? atbildēju, ka nē- vnk laimīga dzīves dēļ. jutu, kā viņš pasmaida.

klusums.klusums.klusums. "Lai Tev veicas!" es teicu. "lai Tev veicas!" viņš atbildēja. klusums. klusums.klusums. " atā.." es klusi teicu. " tikai nesastrādā muļķības šovakar.." viņs skumji noteica.

*kad viņš prasīja, ko es darīšu, tad arī pastāstīju. viņš teica, ka man nevajadzēja teikt taisnību. viņš teica, ka man vajadzēja samelot. bet kāpēc?! viņš taču reiz teica, lai nekad viņam nemeloju.

kaut viss tā vienkārši aizmirstos. kaut tik pat vienkārši, kā sākās..