kad rīkojas, citam to negaidot..
es pateicu- viss cauri, lai Tev veicas, nezvani vairs.
*pēc pāris min viņš tomēr zvanīja. un vēlāk vēl zvanīja. nebiju iedomājusies, gaidījusi, ka viņš to tā uztvers..nebiju dzirdējusi viņa balsi tādu. tas nebija vairs tas, kuru es pazīstu (kaut gan- šķiet es viņu vispār nepazīstu). kad sapratu, ka nu ir pielikts punkts un viņš man vaicāja, vai varam palikt draugi un es prasīju, ko viņam nozīmē- palikt draugiem. viņš teica- draugi, kuriem ir sex. es momentā teicu, ka, ja man būs cits puisis, tad noteikti nē, jo es netaisos krāpt.. un tad viņš jautāja vai varam palikt vnk draugi. teicu, ka varam, bet kas tie par draugiem, kas vairs netiekas utt. klusēja. prasīja- vai tad mēs netiksimies?! teicu, ka droši vien nē. atkal klusēja, klusēja, klusēja. teica, ka neesot ko tādu gaidījis.

izcēlās strīds, viņš jautāja par Kasparu.. es teicu, ka mums nekā nav, viņš neticēja.. mēs sākam strīdēties, bļaut. es neapdomīgi iesaucos: "Nu ko Tu gribi no manis?!" viņš aprāvās.. klusēja. klusi un mierīgi atvadījās un nolika klausuli. un tad sekoja pats drausmīgākais- es negribēju, lai tas beidzas!

pēc pāris min aizsūtiju sms- "piedod.."
tad vēlāk viņš atkal zvanīja. visu ceļu līdz mājām, tad vēl vārot tēju un ieturot pusdienas mēs runājām par to, ko esam solījuši otram un ko neesam, ko vēlamies no otra un ko nevēlamies..utt., beigās klusējām. tad viņš uzdeva jautājumu: "par ko mēs te runājam?!" es ieķiķinājos un atcirtu, ka nav ne jausmas, tad atkal saprāts ņēma virsroku un paliku pie galvenā- viss cauri. un tā nu viss ir cauri- kā ar nazi nogriezts. un man nav žēl.

Paula sarunājusi ar Edgaru satikties. Kad Paula došoties uz satikšanos saukšot mani līdzi. tad zvanīšot mamma un viņai vajadzēšot doties prom, atstājot mūs 2 vien. vai nav viltīgs plāns tam Edgaram un Pauliņai?! :)