dāvana noteiktajai personai
nezinu, kam to dāvināšu, bet vēl neiegādāta, vēl nesagatavota utt, tā jau man nozīmē daudz. It kā nekas daudz, nekas unikāls, vienreizējs vai šausmīgi orģināls, pat nezinu, kāpēc man tik svarīgi..

tā bumba, kuru sakrata un tad sniedziņš lidinās (obligāti iekšā jāatrodas kaut kam sakarīgam- figūriņai)+ maiga, neuzbāzīga kartiņa, kurā tikai un vienīgi ieraksts: " vienmēr kaut kur pasaulē būs sniegs" + mans paraks: "MARIJA"

nevaru atrast tādu bumbu, kas mani apmierinātu gan ar savu kvalitāti, gan saturu+ kartiņu, kas būtu pietiekami maiga un neuzbāzīga.

nedaudz sāku ilgoties pēc cilvēka, kuram to vēlējos uzdāvināt ziemassvētkos. Bet tad nospriedu, ka viņš to pārprastu un uzskatītu par uzbāzību. Man vnk patīk dāvināt.

pēdējās dienas pamanīju, ka esmu visus aiztriekusi. Man nācās vienai stiept to eglīti. vienai iepirkties. vienai atkal iepirkties. vienai braukt pēc kameras. vienai darīt visu. Tu taču zini, cik grūti man pārciest to, ka daru ko viena. es taču pat uz veikalu viena nevaru aiziet.