passion
vai, vai, vai diess! ko nu lai daru, ja tik traki grūti novaldīt sevi?!- gribu dejot, lēkāt aiz prieka un laimes.. un tā vnk bez iemesla es rodu laimi, izroku to no sevis, no sevis pašas.. darbi rit vājprātīgi- ka pa sviestu, ar smaidu, labsajūtu un vēlmi dejot. ES VĒLOS DEJOT, DEJOT, DEJOT.. ieslīgt pūlī un aizmirsties, ļuties ritmam, ļaut vaļu savam augumam izgorīt savu ķermeņa kustēšanās lokanību.. vai, vai, vai diess!

gribu ļauties neprātīgai kaislībai uz deju grīdas! Bez vārdiem, bez saistības.. bez saites.. vienīgi kaislība un emociju pareizs pielietojums! Gurnu kustības, kas nevien mani paceltu kaislību augstumos, bet arī to,kura ķermenis nu būtu vienīgias, ko justu, redzētu.. vēlētos. Smarža, kas liktu kaislībai augt.

nekādu jautājumu, nekādas informācijas, nekā personīga.. nekā cita- tikai kaislība, kas vienīgā man vajadzīga un kura ir vienīgā, ko varu apsolīt, ko varu dot.. ņem, ja Tu spēj panest to..

neprātīgā dejā ievelku es Tevi. kā Tu zini soļus?! Tu spēlē to pašu spēli, ko es.. mēs dejojam līdz rītam. uzlec saule un dejas nepierimst.. aizvien vēl skatiens liekas svaigs, dzēls un kaisles pārņemts. tas ieurbjas mūsu iekšējā dzinulī, kas liek mums vēl kaislīgākiem kļūt. pieskārieni, kas tiek doti dejas laikā.. tie atdzīvina baudīšanas spējas. un nevina cita mums vairs apkārt nav. pūlis izzūd, tas izgaist ar katru pieskārienu, skatienam neaizklīstot.

mēs pamostos gultā. šķirtos ar kaislību uz lūpām..ar kafijas smaržu matos un ķiršu džema garšu uz mēles.. pie sevis pieļaujot fantāziju- mēs varētu to kādreiz atkārtot.
*tas nekad nenotiktu, taču fantāzija strādā .. un tieši šīs intrigas dēļ, kas vēl aizvien kurda mūsu kaislību.. mūsu kaislība kļūst stiprāka, tā neizsīkst. Vai maz spēj aptvert, kas notiktu, ja to atkārtotu?! burvība slēpjas šajā vienā vakarā.. vienā vienīgā, kur mēs pavērām rokas, papletām pirkstus, atvērām sirdi emocijām.. kaislei.. mes ielaidām kaislību, atdodot savu.. tikai vien' reiz' vien ar vienu un to pašu ķermeni Tu vari to just..