šorīt, nejauši, internetā pamanīju kādu ziņojumu, kurā izlasīju, ka kāda meitene ir mirusi.

pirms vairākiem mēnešiem sāku šai meitenei "sekot" instagramā- nezinu kāpēc. Viņai bija vēzis, viņa apmeklēja ķīmijterapijas. Daudz postoja. Ievietoja video youtube. Visas bildes, kuras tika lādētas instagramā bija pozitīvas, iedvesmojošas, mīļas utml- kā jau mazai meitenei. Biju pamanījusi ļoti negatīvos komentārus viņas bildēm. Tik daudz naida no cilvēkiem. Nezinu kāpēc, bet tas vienmēr mani kaut kādā veidā aizskāra un sāpināja.

Bet šorīt, kad ieraudžiju ziņu, ka viņa ir mirusi.. egoistiski, bet tas mani šokēja un sāpināja.
Parakņājos pa internetu un uzzināju, ka viņa ir bijusi populāra un iedvesmojusi daudzus cilvēkus, ka viņa ir bijusi uz žurnāla vāka un piedalījusies Ellenas šovā.

Es meiteni nepazīstu un viņa pat nenojauta par manu eksistenci, taču.. man tiešām ļoti žēl un skumji, ka viņas vairs nav.

-----------------------
Pirmdien biju pie kardiologa. Kā jau grūtniecēm ierasts- nepieciešams kardiologa slēdziens par veselības stāvokli. Pirms 1,5 nedēļas biju pie savas ginekoloģes un mans asinsspiediens bija tik zems kā teju nekad tāds nav bijis. Biju ļoti priecīga un jau pieņēmu, ka ar mani beidzot viss ir lieliski un varu dzīvot kā cilvēks. Taču pirmdien tomēr izrādījās, ka mans spiediens ir atkal augšā un man tika uzstādīta diagnoze- hipertensija. Bļaģ. Negribēju pievērst uzmanību savai pamšanai, reiboņiem, galvassāpēm, plaukstu svīšanai, nelabumam, nogurumam utml. Nu.. un tas, protams, pastiprina manu risku saslimt ar diabētu- esmu grūtniece, paaugstināts assinsspiediens, ģimenes anamnēzē diabēts visās paaudzēs, un tādā garā.
Zini, reizēm riebjas. Vnk tā riebjas visa šitā vārgulība! Kāpēc es kaut reizi dzīvē nevaru būt vesels, normāls cilvēks?!
Tagad man ir jāievēro stingra bezsāls diēta, pēc iespējas maz tauku un cukura. Respektīvi- varu ēst dārzeņus, pākšaugus, rupjmaizi.

Šodien pastāstu šo ziņu- par savu veselību- kolēģei. Viņas reakcija ir tāda, ka tas viss esot bulšits un visas slimības esot galvā, jo viņa grūtniecības laikā esot jutusies lieliski un viņai nekas nav kaitējis, ne asinsspiediens bijis augsts, nedz pampusi, nekas nav kaitējis. Un tāpēc man nekas nekaišot un .. bez maz- es tēloju, simulēju. Un man nevajagot pievērst tam uzmanību, jo ārsti esot stulbi un paši neko nesaprotot. Ka man nekas nekaiš. Un... njā.. esmu jau pieradusi, ka man neviens netic, ka visiem vienmēr liekas, ka es simulēju, bet man tas ir apnicis un es no tā esmu nogurusi. Kāpēc cilvēki vienmēr domā, ka es simulēju? viņiem tik tiešām liekas, ka, ja es būtu vesela, es tēlotu, ka esmu slima?? Kuram gan tas ir vajadzīgs?! Ja es būtu vesela un justos labi, es netēlotu, ka esmu slima. wtf!!!??? Ja mana veselība būtu kaut uz pusi kā rutkam, es priecātos un visiem lielītos, cik vesela esmu un cik man daudz spēka, cik daudz varu padarīt un cik pilnvērtīgi varu ēst, un skriet un lēkt un .. nu kkāds murgs.

Reizēm sāk likties, ka cilvēkiem skauž, ka man ir veselības problēmas. Stulbie, slimie cilvēki. Man visi tie pārgudrie pidarasi jau naturāli zajebaļi, bļaģ.
Morālie kropļi.