Pēc tik daudz cīņām, kuras izcīnītas, lai nonāktu tur, kur esmu tagad, lai nonāktu tuvāk saulei un .. lai izmainītu sevi pēc iespējas tālāk no tā cilvēka, kas un kāds es biju. Periodiski man nākas saskarties ar tādiem momentiem dzīvē, kas salīdiznāmi ar kociņa nodošanu tālāk nākamajam posmam. Un pirms kociņš tiek nodots un ceļš tiek turpināts, man nākas satikt cilvēkus, kuri bijuši man svarīgi, atminēties domas un sajūtas, kādas esmu pieļāvusi agrāk, ieraudzīt sevi agrāk. Un vienmēr nākas secināt, ka esmu bijusi velns. Briesmonis. Un vienmēr esmu kļuvusi mierīgāka, savaldīgāka, piezemētāka, reālistiskāka, apdomīgāka un ..stulbāka.

Vakar, guļot dārzā, mēģinot saķert miegu un mieru, tā arī nevarēju tikt skaidrībā, kas ar mani noticis un kāpēc es vairs nespēju izjust gandarījumu un prieku par saviem sasniegumiem. Kāpēc es nepriecājos par to, ko esmu paveikusi, bet pārdzīvoju, ka neesmu izdarījusi to vēl labāk. Un citiem nākas mani mierināt, ka fakti paši par sevi ir lieliski.. bet man šī mierināšana nav nepieciešama, jo es tik tiešām pārdzīvoju, ka neesmu lietas padarījusi labāk.