tik vienkārši
dzīve
Zini, kas ir smieklīgi?
Smieklīgi ir tas, ka es pagājušo gad tiku atskaitīta no skolas. Šogad, samaksāju brangu naudu un mani atjaunoja. Man bija 1 gads laika, lai sagatavotos valsts eksāmenam un zinātniskā darba aizstāvēšanai.
Smieklīgi ir tas, ka uzreiz pēc atskaitīšanas, es sāku apmeklēt darbu. Universitātē, kura mani kā studentu bija atskaitījusi.
Smieklīgi ir tas, ka es biju nonarkojusies, nodzērusies, pagrimusi medicīnas studente, kurai bija sabrukusi pasaule pie kājām.
Smieklīgi ir tas, ka atskaitīšana no skolas mani satrieca un es to biju iepriekš jau paredzējusi. Vnk.. viss uz to gāja.
Smieklīgi ir tas, ka šī gada laikā man nebija īsti laika mācīties. Man bija jāstrādā. Man bija jāgatavo ārzemju medicīnas studentiem mācību materiāli. Man bija jāpieņem viņi uz kolokviju, testu, eksāmenu rakstīšanu. Jāsēž pie viņiem lekcijās. Man bija jāatbalsta viņi un jācenšas viņiem palīdzēt.
Smieklīgi ir tas, ka mani atskaitīja par nesekmību. Nevis par parādiem, bet par nesekmību.
Smieklīgi ir tas, ka mani atskaitīja par valsts eksāmena nenokārtošanu ar 1.reizi.
Smieklīgi ir tas, ka es kā apsēsta biju gatavojusies šim eksāmenam 2 nedēļas ar vidēji 2h miegu diennaktī.
Smieklīgi ir tas, ka es zināju visu, kas man bija jāzina un pat vairāk.
Smieklīgi ir tas, ka es nenoliku eksāmenu.
Smieklīgi ir tas, ka brīdī, kad es ierados uz eksāmena kārtošanas vietu.. es piepeši aizmirsu visu. Man bija bail.
Smieklīgi ir tas, ka es savam puisim torīt nosūtīju sms:" Ir pilnīgā Dirsā!" Un es zināju, ka tās ir beigas.
Smieklīgi ir tas, ka torīt es zināju, ka kkam ir pienākušas beigas, ka kaut kas mirs un kaut kas dzims. Es zināju, ka nekas vairs nebūs tā kā bijis vai kādreiz varējis būt.
Smieklīgi ir tas, ka šogad es atgriezos skolā. Citā vietā. Ar citiem cilvēkiem.
Smieklīgi ir tas, ka es šogad nokārtoju šo eksāmenu.
Smieklīgi ir tas, ka man nebija laika mācīties, bet, kad uzradās brīvs brīdis, es vnk nespēju, jo negribēju.
Smieklīgi ir tas, ka klīniskajā daļā es ieguvu izcilu vērtējumu.. kaut gan nevienā mirklī to nejutos pelnījusi.
Smieklīgi ir tas, ka šogad man būs izlaidums, bet es nevēlos to apmeklēt. Mans izlaidums bija pagājušogad, es to nenopelnīju. Es todien biju darbā.
Smieklīgi ir tas, ka neviens man tā arī nav pajautājis, ko es šī gada laikā esmu darījusi.
Smieklīgi ir tas, ka es šī gada laikā esmu reanimējusi sevi, cēlusies no mirušajiem.
Smieklīgi ir tas, ka esmu apprecējusies un nesen sākusi gaidīt bērniņu.
Smieklīgi ir tas, ka šogad neesmu bijusi satraukusies par eksāmenu, pilnībā. Šim eksāmenam manā dzīvē vairs nebija tik tiela nozīme. Nu es gaidu bērniņu. Man ir Sava ģimene.
Smieklīgi ir tas, ka es neesmu bijusi naktsklubos un tusējusi līdz agram rītam jau pieklājīgi ilgu laiku.
Smieklīgi ir tas, ka mani agrākie paziņas neticētu, ja uzzinātu, ka neesmu leitojusi narkotikas jau tik ilgi, līdz esmu nevien sapratusi, bet arī jūtos tik "tīra", ka nevēlos ar tādām lietām vairs dzīvē sapīties.
Smieklīgi ir tas, ka reizēm es tomēr ilgojos pēc tās dzīves, kāda man bija, taču ne pēc tā kāda es biju kļuvusi. Morāl iizdrāzta, izvarota, sakropļota.
Smieklīgi ir tas, ka es mēīgnu sev piedot, bet es nespēšu sev piedot nekad. To, ko esmu sev darījusi tik ilgi.
Smieklīgi ir tas, ka man nebija draugu, kas izvelk no bedres, taču bija daudz tādu cilvēku, kuri sāka mani necienīt, nicināt, novērsties un pastumt dziļāk tajā sūdu bedrē.
Smieklīgi ir tas, ka man pašai izdevās izķepuroties un tas man liek apzināties, ka cilvēki vienmēr būs egoistiski kretīni.
Smieklīgi ir tas, ka es nezinu, kā atlīdiznāt savam vīram par to, ka viņš nenovērsās no manis, lai arī kādā ellē es biju nonākusi..lai cik ļoti es censtos no viņa atbrīvoties. Viņš nerimās.
Smieklīgi ir tas, ka man sāp sirds par to, cik daudz es viņu atraidīju, cik daudz viņš man rakstīja un zvanīja.. cik daudz es pēc tam raudāju un viņš to nekad neuzzinās. Viņam liekas,ka es biju ar visiem citiem šajā pasaulē, tikai ne ar viņu.
Smieklīgi ir tas, ka es nevarēju piedot viņam, bet patiesībā es nevarēju piedot sev.
Smieklīgi ir tas, ka patiesībā.. lai kādā dirsā viss būtu, es nepārtraukti ceru būt laimīga, katru dienu es raugos debesīs, i dienā, i naktī un lūdzu zvaigznēm laimi.
Smieklīgākais ir tas, ka patiesībā.. lai kādā dirsā viss būtu, es cauri tam visam esmu laimīga.
Smieklīgākais ir tas, ka manai laimei nevajag daudz. Man vajag tikai Viņu, nu jau manu vīru. Mēs varam dzīvot pritonā, mēs varam nesatikties un nebūt līdzās lielāko diennakts daļu, mēs varam strīdēties, kliegt viens uz otru, kauties, it kā nīst un apsaukāties. Bet .. par spīti visam mēs mīlam viens otru tā, kā neko citu un uz mūžu. Mēs patiesībā nevaram dzīvot bez otra.

Katru dienu es pasakos Dievam, Dzīvei, Liktenim un visam citam iespējamajam, ka man ir šis cilvēks. Mana Otra puse.