Garastāvoklis:

sad

dzīve mainās.
čau.

Vai Tev kādreiz būtu ienācis prātā, ka dzīve šādi mainīsies? ka tā spēj mainīties tā? hehe
protams, man likās, ka viss ir nemainīgs, neskatoties uz manu pārliecību, ka dzīvē mainās pilnīgi it viss.
iepsējams, šīs pārmiaņas ir visai dramatiskas, atsaucoties uz maniem personīgajiem dzīves pavērsieniem un " šok-moment", BET.. tajā pašā laikā esmu kaut kā lieliski spējusi tikt ar sevi galā, saņemt sevi rokās, pieņemt un saprast notikušo. Pieļauju, ka tas ir visai cienījami un apbrīnojami. Ne kuram katram ir šādas dotības- pieņemt un spēt pielāgoties, samierināties un gūt prieku no negaidītām un neparedzētām pārmaiņām.
neskatoties uz to, ka patiesībā jua maz tur tā prieka, kuru smelt no pēdējā laika notikumiem, taču.. dzīve neapstājas ne uz mirkli. Lai arī kā reizēm gribētos, lai tā apstātos vai atgrieztos kādā notikumā.

un vienu es zinu pilnīgi noteikti. Ja lietas nebūtu notikušas tā, kā tās notikušas-> es nebūtu tā, kas es esmu šobrīd. Un es zinu, ka, lai cik pretīgi man pašai tas izklausītos, tas man ir bijis vajadzīgs.

Cik noprotu, esmu kļuvusi skaistāka. Protams, ne tik skaistā kā es biju, jo man ir īsi un pretīgi mati, taču.. esmu kļuvusi skaistāka.

un par spīti visam, mani caururbj, caurvij pilnīgas dvēseles skumjas. sajūta, it kā mani sapņi būtu izdzisuši no manas atmiņas, it kā dvēsele būtu izvarota, it kā .. es būtu salauzta.