Garastāvoklis:

tired

Ir sajūta, it kā pagājis gadsimts, kopš pēdējās reizes, kad esmu šeit ko rakstījusi.
Bet .. iespējams, tas tāpēc, ka es biju nomaldījusies pati no sevis.

Un tik daudz lietas un nelietas ir mainījušās. Tu pat aptvert nespēj.
Bet reizēm es tā arī nevaru saprast, vai es esmu laimīga vai neesmu. Neskatoties uz to, ka esmu saņēmusi sevi rokās un daudzas lietas vērsusi par labu.. es dziļi sirdī tomēr skumstu. Un skumstu es par pārāk daudz ko. Cilvēki manas skumjas un sirds gruzdēšanu skaidro ar- " Tu pārāk daudz domā!" un man pārāk daudz rūp.

bet vismaz esmu atradusi ceļu mājup.
Nu pienācis laiks, kad man jāsaņem visas savas spējas un varītes vienā kamolā.. jo ir jāpabeidz skola. Un es gribu ticēt, ka es to spēju!

ESI, LŪDZU, AR MANI UN ATBALSTI MANI!
Paldies, ka Tu esi!