kāpēc es dzeru vīnu vienatnē, kāpēc es žagojos?
kāpēc es cenšo izprast dzīvi vienatnē?
kāpēc es mēģinu atrast sevi, esot aizņemta, bet tomēr vientatnē?
... atbilde ir pavisam vienkārša.. es vnk esmu pieradusi būt viena. Iesākumā man tas nepatika. Iesākumā, pēc tam, kad man parādījās 1. nopietnās attiecības, tik daudz laika kopā pavadīta. utt., es tiku brutāli atstāta viena, iesākumā es iemācījos būt viena, nu es iemācījos izbaudīt to, ka esmu viena un brīvībā. Es dievinu VĒL AIZVIEN savu brīvību. Un mana brīv\iba nozīmē but pašai ar sevi. Būt vienītī, būt kopā ar savaām domām, būt ar sevi. Man nevienu nevajag, izņemot mirkļus, kad es tomēr varu būt kopā ar šo vienu noteikto. Es esmu sevi nolēmusi mūžīgi vienam un tikai vienam ikvienā dzīves posmā. Atkādinājums par nekrāpšanu man vienmēr saglabājas tetovējums" Tu un neviens cits" .
Vakar pēc krosa es jutos lieliski, es izjutu to, ko sen nebiju jutusu. Es izjutu sevi, to bezpalīdzīgo, nomocīto, pārkarsušo, kā Ušakovbs, cilvēku, kurš vēlējies pārpilnīgi izsīst un gūt baudu no tā, ko dara.
Es dzeru vīnu, nesmu pat pusē, bet secinu, ka tasir liliski, būt pašam priekš sevis. Un nu, kad rakstu kaut ko, es secinu, ka man ir kāds potenciāls. Varbūt man arī sākt izbaudīt dzīvi pilnībā un dzīvot kā Bellai?! Rakstīt savas grāmatas ar saviempiedzīvojumiem, ar savām atklāsmēm

Un te nu pienāk mirklis, kad man vairs nav ko teikt, kad es esmu izsmelta. Un vienīgais, ko man gribas teikt- kaut viss būtu izvērties savādāk, Tā kā man gribējās. es ieguvu to, ko es gribu, BET.. es nevaru to izmantot, ja godīgi sakām.
Dzīve spēlē interesantas lomas un spēlējas ar mūsu jūtām un vēlmēm.
Mani ik dienu nomoka mindfucks. Un es nezinu kāds ir iemesls. Es zinu to, ko es zinu . un Es zinu to, ko esmu bijusi izlēmusi jau no paša sākuma, Bet tajā pašā laikā.. es gribu dzīves garšu, es gribu trakot, es gribu baudīt, es gribu būt traka un radīt lietas kuras atcerēties, rdīt atmiņas, radīt mirkļus,l kuru dēl dzīvot un mosties, kad nav city fakino iemeslu!! Es gribu izbaudīt dzivi un piepildīt! Un pašlaik, diemžēl, liel'\akoties man šķiet izniekota mana pēdājāl aika dzīve.. sēžot un neko nesasniedzot, s'ēzot un neko nedaor. Man besī.

Un Vistrākais ir tas, ka man līdzās ir cilēks, kuru tas arī besī, bet viņš neko nepasāk, esot puisis.. esot puisis. puišiem parasti ir jāpiespiež darīt meitenes to, kas tām ir jādara. es visu mūžu tiecos oēc esamības būt zem tupeles, bet es esmu pārāk neatkarīga un valdonīga, pārāk spēcīga un spējīga, lai kāds būtu spējis mani savaldīt.

Man besī.
Bebsis saka , ka saprastu, ja es iemīlētos k'dā citā šo visy lietu dēļ, bet es viņam neticu.
Esmu 12356% pārliecināta, ka viņa ne tikai ar Diānu, bet vēl ar kādu kkas ir bijis. Man nesāp, es vnk gribētu lai viņš atzīstas. es būtu priecīga, ja viņš pirms kā nopiejna ar mums būtu ko darīsi ar citām, lai būtu pārliecināts, ka tik tiešām vēlās mani. :)

atā