es nezinu, ko dzīve no manis grib.. Bet es saku kā ir- tas ir ārprāts.

Es nespēju, es vnk nespēju apstāties, izlemt, atteikties.

Bet es zinu, ka es mīlu. Un, iespējams, ne to, kuru man vajadzētu mīlēt. Un es ceru, ka man viss nokārtosies un manas jūtas pierims. Tikai žēl, ka es šo cilvēku vairs nekad nespēšu aizmirst. Un žēl, ka šis cilvēks man kļūst aizvien tuvāks un tuvāks jo katru satikto reizi. Es cenšos ieturēt un saglabāt distanci, bet es vienmēr atgriežos, pati it kā nevēlēdamās. Es attopos vietās un mirkļos, kurus es mēģinu atraidīt un izvairīties no tiem. Un tad es sev uzdodu jautājumu- ko gan es šeit daru?! Kāpēc es atkal šeit esmu. Bet nekas man nav dārgāks kā šī cilvēka apskāviens, sajūta, kura raisās pakrūtē.. un sajūta, ka viss ir pa īstam. Un es ienīstu sevi par visiem tiem meliem, kurus esmu viņam teikusi, par visu to, ka jau savlaicīgi parūpējos, lai mēs nebūtu kopā.. lai es vnk nespētu mierīgi būt ar viņu kopā.
Mans liktenis jau sen tika izlemts. Un es atjēdzos tobrīd, kad uz ielas netīšām satiku kristapu. Tikšanās bija sekunžu gara un nevainīga- nevainīgs, dabisks smaids+ "čau!". Un kopš tā mirkļa, manā galvā viss sāka sakārtoties. Es spēju saprast, kas darāms, kas atraidāms. Un šoreiz man jāklausa savam prātam, ne sirdij.

Un reizēm tas ir tik ļoti grūti- zināt, ka Tu kāda dēļ būtu gatavs uz da jebko.. un šādu trakumu sirdī Tu pret nevienu neesi jutis, un zini, ka ..ka vnk esi saticis savu Otru pusi. Bet Tev ir jāatsakas no šī cilvēka. Un to Tu arī neskaitāmas reizes atkal un atkal centies izdarītt- atteikties un cerēt, ka gūsi beidzot mieru. Bet tas neizdodas. Viņš pats neļauj atteikties. Šim cilvēkam bez manis būtu tik labi, tik daudz iespēju un variantu. .es tik tiešām ticu, ka bez manis šim cilvēkam būtu daudz labāk un laimīgāk.. bet viņš pasmejas un neļauj sev pat to pārbaudīt. Ar katru dienu teju viņš ieķeras "manos svārkos" aizvien stingrāk un niķīgi atsakās klausīties manos vārdos.

Kaut man kādu dienu pietiktu spēka panākt šajā cilvēkā pārliecību, ka tomēr ir jādodas katram savu ceļu. Pagaidām dienu no dienas, man sāk aizvien vairāk pietrūkt spēka, viņš ir mans ennerģijas vampīrs, cilvēks, kurā es vairs neesmu ieinteresēta. Vienīgais, par ko es spēju domāt- kā aizbēgt no viņa un gūt mieru.

................
Es vnk gribu būt laimīga.