un es reizēm domāju- kāpēc ne es un kāpēc ne man.
Un reizēm es gribētu būt daudz labāka un interesantāka, gribētāka. Es gribu būt labāka, spējīgāka, ietekmīgāka, varenāka. Un kā man priekš tā trūkst?

vispār.. teikšu godīgi- man īpaši negribas runāt un atklāt to, kas notiek manā sirdī un prātā. Esmu nogurusi no nosodījumiem un pārmetumiem.
Es gribu, lai man liek mieru. Lai pārstāj mani šaustīt uz visām pusēm.

Mana sirds ir nocietinājusies. Tā zina, ko grib, bet neņem un necīnās tā dēļ, ko grib. Es vnk apstājos. Man ir līdz kaklam.
Es vnk noklusēšu to, kas manī ir dzimis un attīstījies, pašai negribot. Tas ir kas skaists un manis pašas noliegts. Es vnk apstājos.

Piedod. Varbūt kādu dienu Tu spēsi mani saprast..