šurum burum
šodien uzzināju, kādas ir manas šī semestra atzīmes. Pagaidām esmu teicamniece- 8, 9. :) pašai patīkami, ļoti patīkami.
Parasti 1.dienās farmakoloģijas katedrā satieku Santu. šodien mēģināju izvairīties un palikt nesatikta. Es negribu dzirdēt jautājumus un negribu sniegt atbildes. Pagaidām man ir jātiek galā ar sevi un jāstiprinās. Kad man būs vienalga, tad arī spēšu atbildēt uz konkrētajiem jautājumiem.

Kā man iet? Man iet labi, pat varētu teikt, ka ļoti labi.
Man izdodas nedomāt par to, kas zaudēts. kkā izdodas neļaut sev dzīvot pēc ierastajiem jūtu likumiem. Pagaidām lepojos ar sevi.

Linda man 6.dien vairākkārtīgi jautāja- par ko es tā smaidu visu laiku. Vispār, pēdējā laikā es jūtos ļoti labi, pacilāti un daudz smaidu, bet dabiski daudz smaidu. 6.dien vispār.. es jutos tik laimīga! Es jutu sevi un savu spēku. Viss ķermenis bija pilns dzīvības un krāsainu emociju.
Pēc ~ 2 min spēcīgas raudāšanas, kad pateicu, kas man bija jāpasaka Ričardam, es pēkšņi, kā ar nazi nogriezti, izjutu mieru un atvieglojumu. To es sapratu kā manas sirds pilnīgu salūšanu. Nu es esmu brīva. Es kkā neizjūtu nedz ilgas, nedz sāpes, nedz dusmas. Kasbijisbijis.lv

Acīmredzot, tam bija jābeidzas. Žēl, ka uz tādas nots- nodevības, pazemojuma, izsmiekla, vienaldzības, pretīguma un vilšanās. Bet viss, kas notiek, notiek uz labu. Un es zinu, ka man tas nesīs tikai labu.
Kad Normunds mani mierināja, sakot: "Jā, Tu tagad jūties vientuļa.." un tajā mirklī es viņu pārtraucu.. : "nē, es nejūtos vientuļa! tas vnk ļoti sāp." Un viņš atbildēja: "Bet tad jau vispār Tev nav par ko uztraukties! Tad jau viss ir labi!"
jā, viss ir labi. Vnk ir jāapzinās, ka es vairs neesmu pārī ar kādu un ka man nu esmu es pati un viss. Ja es varu ticēt runātājiem, tad esmu ļoti skaista, eleganta, sievišķīga, seksīga un interesanta, es tik forši protu atpūsties un man ir burvīgs smaids. Tad jau es neesmu nekāda krople un tiešām varu patikt tiem, kuri man patīk.

Nepatīkami bija, kad sēdēju lekcijā un dzirdēju, ka man somā novibrē telefons. Kad izņēmu telefonu no somas un ieraudzīju, ka man ir pienākusi sms no kāda, kurš mistiski saglabāts kā "bebsis", es jutu kā spēcīgi paaugstinās mans asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība un iestājas akūts stress. Es taču izdzēsu no kontaktiem "Ričards Kļaviņš", tad kā, pie velna, man šis nr. var man uzrādīties šādā formā? Atverot sms, mani pārņēma dziļas un pēkšņas sirdsklauves un sāpes, kas sniedzās no viena sirds kambara otrā, apņemot visu sirdi un žņaudzot mani. Es izlasīju un aizvēru sms. Pat netaisījos atbildēt. Pēc mirkļa jau biju aizmirsusi par tās eksistenci. Kad braucu mājās, mikriņā atcerējos, ka man ir kkāda sms no "bebsis". Atvēru telefonā kontaktus un izdzēsu šo "bebsis" kontaktu. Vēlreiz izlasīju sms. Un mani bija pārņēmušas divejādas sajūtas. No vienas puses aizvainojums par to, ka liekas, ka viņš uzskata, ka es to vien daru kā sēžu mājās, domāju par viņu, raudu un pārdzīvoju. Un no otras puses neizpratne par to, ko viņš ar to gribēja pateikt/ panākt. tā nu es aizvēru sms, ieliku telefonu atpakaļ kabatā un turpināju savu ceļu mājup. Es apzinājos arī to, ka es vairs nedomāju par viņu. Man ir pilna galva ar citām lietām. Ar to, ko esmu piedzīvojusi pēdējā laikā. Un ar to, ka man šķiet, ka es kādam esmu iepatikusies.

Mums nekas nebūs. Es tikai vēlos pavadīt labi laiku. Un pagaidām esmu to pavadījusi lieliski. Daudz smieklu, jaunu paziņu, daudz komplimentu, jaunas iespējas un zināšanas, personības attīstība. Kā ar uzrāvienu viss pēkšņi attīstās un atvērušās tik daudzas durvis. Un tām visām es nāku pretī ar smaidu un laimi.

Pēc pēdējā laika sintētiskajām brīvdienām manāms organisma sagurums- muskuļu sāpes, auksti drebuļi, nervozitāte, utt. Bet mazliet jau sāk atgriezties koncentrēšanās spējas.

Un man vairs nav bail.

Grāmata ir aizvērta un nolikta dziļākajā plauktā, augstākajā plauktu rindā.

skatīšos filmu: http://www.youtube.com/watch?v=haHHr5_VX7I

Lai jums jauks vakars! :)