vispār, dienas iesākumā likās, ka diena ir gaužām- pavisam garām. Pēc lekcijas beigām es devos uz centru, tad satikos ar Ričardu. Bija forši, man patika. Bija arī pikantas lietas, kas pamodināja un raisīja kaislīgu iekāri. Jutos iekārojama un brīva. Ir tik labi, kad ir līdzās- vienalga vai sastrīdējušies, vai samīļojušies, saraudājušies vai sasmējušies.. ir vienalga. galvenais, ka ir līdzās.

vēlāk bija vēl 1 tikšanās, kas visnotaļ nogurdināja un radīja zināmu saspringumu. Pat īsti nezinu kāpēc, bet, iespējams, sarunas par Annu dēļ.

Un tam visam noslēdzoties vienā mozaīkā, varu izdarīt secinājumu- ka man nekas nav skaidrs, vēl nekas. un laiks tikai rit uz priekšu. Un reizēm šķiet, ka, jo ilgāks laiks ir pagājis un jo vairāk kas ir mainījies un piedzīvots, jo mazāk es vairs ko spēju saprast par to, kā rīkoties tālāk. It kā jau es zinu, kā ir jārīkojas un kas ir jāizvēlas.. taču pagaidām es atļaujos baudīt vēl pēdējiem apgriezieniem to, ko man piedāvā dzīve.

un tā nu puslīdz aprit nu jau laikam 3 diennakts, kad man nenāk miegs. es atkal esmu iekūlusies bezmiega laikmetā?

un es atkal tik daudz ēdu. besī!

Lai Tev jauka diena, draudziņ! :)