vakar vakars..

es vairs neko nesaprotu. Un mani ir pārņēmis pilnīgs haoss un apmulsums.

Viss nenotiks tik vnk kā liekas.

esmu aizvērusi to grāmatu, kura nu ir pagātne. Es vairs negribu tā dzīvot un tādu dzīvi.

Ja mēs to darīsim, tad tikai kā no baltas lapas. Un no paša sākuma. es nespēju ticēt tā vnk uz vārda! liekas, ka ko tik puisis nepateiks, lai tiktu pie sexa.

Es pat nezinu, vai es to vairs gribu. Pārāk sāpīgi, saproti? un es jau esmu nocietinājusies pret visādām tādām everģēlībām kā mīlestības jūtas un to izrādīšana. Man ir bail.Gribētu jau tomēr noticēt, bet apzinos, ka tādi brīnumi dzīvē nenotiek.

Bet guļot viņam līdzās, klausoties kā viņš visu nakti krāc.. es jutu, ka man neko citu nevajag. Ka man ir labi tur, kur ir viņš.. un galvenais, lai viņš ir man blakus. Un vienalga, vai esam sastrīdējušies, vai esam samīļojušies.. vienalga! Galvenais, ka viņš man ir līdzās. Naktī, kad viņš saldi čučēja, es neskaitāmas reizes viņu noskūpstīju un samīļoju, baudīju viņa apskāvienu un siltumu. Es pēc tā tik ļoti biju sailgojusies. Un baudīju.. un baudīju. Un negribēju aizmigt, lai rīts tik ātri nepienātu, jo nezinu, kad vēl es atkal jutīšos tik labi, kad vēl es varēšu gulēt viņam līdzās.

bet es nespēju neatgrūzt. ja salūzt sirds, tad paiet ilgs laiks līdz tā ir mierā ar orkānu, kas pārgājis tai pāri.

Bet ikviens ir pelnījis vēl 1 iespēju. Un man ir jānonāk ar sevi skaidrībā, vai es esmu pietiekami spēcīga, lai uzņemtos šo risku.

"ja mūsu mīļākie ir patiešām labi, mēs nemaz nemeklējam paralēlas attiecības un kā trakas nemetamies arvien jaunos un jaunos sexa piedzīvojumos."

mēs 2dien vakariņosim. tad arī ir jānonāk pie kopsaucēja un jāizrunā, kas bijis, kas ir un ko vēlamies.
un es ceru, ka šī nav savtīga spēlīte.

un es nevaru neko sev padrīt.. man vajag Bebsi. Tā saka sirds.
(protams, tā arī sāp un ir pilna aizvainojuma un tā.. bet.. es varu dot iespēju pierādīt, ka tas ir bijis tā vērts!)

-----------------------------
šovakar es ballējos!
čau!