"vai Tu to darītu?!- pamestu visu un pazustu?! .."
-"es jau to vienreiz jau izdarīju.. atceries?!"

un reizēm man gribas atkal būt pašai- ierauties tajā dzīves virpulī.. it īpaši, iepazīstoties ar kādu, kuram Tu sāc laupīt iespējas, jo esi jau kopā ar savu mīļoto./
man brīžiem paliek bail no tām domām, kas peld caur manu prātu.
jā, vai nē, donora programmai?!- viņi zvanīja un teju lūdzās.

es gribu palīdzēt, taču.. neprotu mācīties no kļūdām, jo teicu, ka tas nav tā vērts, neatmaksājas un es to vairs neatkārtošu. bet man ir dziļāka un cēlāka sajūta- es vēlos palīdzēt. ak šī nolādētā vēlme palīdzēt..

man ir 2 brīvdienas, nesaitot šo- paintbols+ pelde vecāķos+ klačas Andrejostā un pie Maximas..

liktens izšķiras pēdējā laikā.. nu, o lai es saku.. : "Bebsi, dzīve atspēlējas un viss nāk atpakaļ! tagad man ir pilna saprašana par to, ko esi darījis un vēlējies!"

es jūtos apmaldījusies, bet kontrolēju. Es baidos iegrimt laimē, kaut gan pēc tās vien alkusi visu dzīvi.. es baidos risēt ar visdārgāko, jo.. es neesmu pārliecināta, vai tas ir droši.

es gribu beidzot skolu!!!!