man ir kaut kā tā, ka labprāt ir vienalga.
Un šodien es pusmiegā ielaidos afērā. Labi, labi.. tās nebija fantāzijas, tās bija atmiņas, kas lika pasmaidīt. Reizēm ļoti patīk pusmiegā atgriezties laimīgos brīžos tā, it kā būtu tur iestrēgusi. Es nenožēloju. Man patīk būt laimīgai. Un liekas, ka neesmu tāda vienīgā, kurai ir patīkami atgriesties tajos mirkļos. Un smaidīt. :)