iešu sildīties uz vannu.

kkāds besis un bezspēks, taču tas ir tikai fiziski.

saprotu to, ka vienīgais iemesls manai nespējai produktīvi un pilnīgi mācīties- savas telpas un miera trūkums. Man ir tikai teorētiskas mājas. un tās īstās es meklēju jau sen. Mājās es vēlētos beidzot paslēpties no pasaules. sasildīties no vēsuma un vienaldzības, citu kritizēšanas un pārmetumiem, skaudības un citiem ieradumiem.

gribu attīstību!
Gribu pārmaiņas!
Gribu sajūtas un emocijas!
gribu kādu, kurš atvērtu manu bloku un dziedētu to, kas sakrājies.

ik pa laikam, ar nogurumu aizvien biežāk.. iesāpas sirds un jūtos vēl aizvien piesmieta, piekrāpta un nosodīta. Esmu iemācījusies piespiest sev nedomāt par to, tā it kā tā visa nebūtu bijis. tā it kā man tas viss neko nenozīmētu. ieurbties mācībās, jo cita man nekā vairs nav. Tas palīdz kkā tikt tam pāri, jo nelaimīgums ir neatļauts un aizliegts.

jo ilgāk mani moka un neļauj just atbildi.. jo vieglāk manas jūtas aizslīd līdz ar rīta rasas nozušanu, elpas dvašas izgaišanu aukstumā.
Un ir tā, ka negribas neko teikt, kad ir iespēja. Tā vnk kopā klusēt un būt mierā.
Naktīs slikti guļu, bieži moka nemiegs un nemiers, trūkuma un zaudējuma sajūta, nelaimība un skumjas.
Pa visam reti nu jau, bet ir vakari, kad miegs tik ātri mani sveic un liek doties gulēt, bet no rīta neļauj man tik ātri spēt izlīst no siltās, mīkstās gultas un apskāviena, kura tik ļoti trūkst, pēc kura tik ļoti ilgojos.

mana sirds raud un tai vairs nav nedz kādu nākotnes redzējumu. Es dzīvoju šodienā. Pieņemu impulsīvus lēmumus un piedāvājumus, jo es vairs nezinu, kas un kā, kā varētu būt un kā būs. Laikam esmu pazudusi līdz ar savu kaislīgāko un skaistāko jūtu virpuli.

Zini kā tas mēdz notikt, kad izdziest kāda zvaigzne? tā sastingst nebūtībā un aizmirstībā. Tā ir skumja un salauzta.

ejot pāri ielai, bieži vien ir sajūta: "nu, nu.. tulīt jau būs būs.. Tu esi tik tik knapa!" ..jo liekas, ka ir pienācis brīdis, kad salūzīs mana sirds. Kad tā apstāsies parastā, ierastā dienas ritma notī.. uz gāēju pārejas, skrienot uz autobusu, skatoties debesīs, mēģinot iemigt, utt. Ar laiku tie brīži ir aizvien biežāki. Un līdz ar tiem ir apziņa, ka nevienam pat nav nojautas par tajā brīdī notiekošo. Un pēc cik ilga laika kāds paziņa uzzinātu? kāda būtu viņu reakcija? -parasti es zinu, ka tā nebūtu traģēdija. Un tā es vnk pazustu un max 3 dienas kāds skumtu..

jā, es esmu tik vientuļa, man nav savu māju, man nav sajūtu un jūtu, manī nav īsti vairs nekā. Un kāpēc es vēl vispār nevis eksistēju, bet dzīvoju un smeos, runāju un klausos? -vēl aizvien ir kkas niecīgs saglabājies, kas aizliedz man padoties. pēdējiem spēkiem, bet tur.
.......................
Tāpēc, ka es esmu spēcīga, bet vājāka par Tevi. Tev vnk ir izdevīgi tēlot mūždien nesaprotošo, muļķīti un aizvainoto.
Tu vnk esi pieradis, ka visi par Tevi rūpējas un uztraucas, ka Tevi mīl visvairāk.. ka Tu esi mazākais.
Tev vnk neļauj vēl aiziven izaugt.
......................

un es gaidu. vēl aizvien gaidu.
Tu tikai nekavē!

atrodi mani Lūdzu!
man slāpst! Tu esi mans dzestrums un veldzējošākais ūdens ikvienai manai slāpei. man neko citu nevajag. No Tevis izriet visas pārējās iespējam'bas dzīvē.
ar kopā būšanu abiem nemainās dzīves iespējamības, kvalitātes, kvantitātes utt. Abi vnk vairs nav vieni un vientuļi- ir kāds otrs, ar kuru dalīties, analizēt un priecāties. Ir kāds otrs, kurš saprot un atbalsta, iedrošina un pastumj, apstādina un aizrāda, apbrīno un ilgojas, rūpējas un samīļo, skūpsta un atzīstas, nemelo un nekritizē, bet stāsta patiesību, uzticas un abpusēji.. abi mīl viens otru un nekaunas no tā, neslēpj un lepojas ar to, jo ai pilnveido otru un zina, ka tikai kopā lietas ir un būs sasniedzamas tik baudāmā kvalitātē, kā jebkad būtu iespējams.

Labākie no pelēkās masas vienveidības izceļas ar to, ka viņiem ir mērķi un ambīcijas, pamatojumi un tiekšanās spējas.

Un man ir draugs ar vislieliskākajām īpašībām, kādas cilvēkam ir sastopamas.. bet viņš sev ir uzlicis masku, radot par sevi gaužām muļķīgu iespaidu.
Tu neesi tāds un tas, par ko Tu izliecies.
Vismaz, esot ar mani, lūdzu, esi Tu pats.. kurš gan cits, ja ne mēs pazīstam otru vislabāk?

es mīlu Tevi!