laimīte manī
esmu pamanījusi, ka neizskaidrojamu iemeslu dēļ fiziski jūtos reizēm tik lieliski. Mans organims mēdz būt laimīgs- tā es to uztveru. Un tajos brīžos arī šķiet galvassāpes teju vairs nav. Tā ir burvīga sajūta. Un tajos brīžos es jūties tik pacilāti labi, ka es zinu, ka esmu laimīga. Tos brīžus mēģinu izbaudīt, ko daru ar apziņas palīdzību, tā it kā fiksējot tos mirkļus.

jā, es esmu laimīga, neskatoties uz dažādām ķibelēm un nedienām. Tā vnk ir- laimīga un viss.
Tas nav, kā ir, kad ir iemīlējies, vai kā ir, kad ir noticis, kas lielisksi, vai vēl kkā. Tā ir paliekoša laime un labsajūta.

šobrīd, piemēram, manī ir miers. Nav vairs panikas un steigas, nav fiziska noguruma vai muskuļu sāpes pēc vakardienas. Ir pozitīvisms un bauda.

Ir labi, ir tik labi, ka ir kāds, kuram Tevi vajag, un ka Tu to apzinies. Un ir tik labi, ka Tev kādu vajag- ka Tu to apzinies un ļaujies tam.

Un esmu gatava šo labsajūtu iemācīt apzināties arī savam mīļotajam. Iespējams, ka viņš šādas labsajūtas neprot un nespēj konstatēt. Tas tomēr nāk ar laiku un apziņu.

Mīlu Tevi, lāčuk mazo! :*