es jau pavisam saguru.
un kāpēc ir jāatbild tā, ka nevar atbildēt ar to pašu, lai kā arī gribētos. Tas nozīmē, ka nav tāda paša viedokļa. Skumji. Nē, kkā dranķīgi un sāpīgi tomēr, ka nepietrūkstu.

Man 3.dien ir darba pārrunas. Interesanti-nez kā būs. Domāju, ka ir pienācis laiks pielietot rozā cūku, kura ir visai tukša muca šobrīd.

un kādi nez ir pirmie soļi vienatnē? Tas nozīmē- nepārtaukti atgādināt sev, ka tikai Tev pašam brokastīs, tikai Tev vienam pašam atslēgas, tikai Tev vienam pašam ir auksti, tikai tev pašam tā gaisma jāizlēdz, tikai Tu pats ..viens pats sev saki, ka jāmet miers un jāatpūtina acis, ka tikai Tu pats, viens pats visu to dari, ko līdz šim tev palīdzēja darīt otrs.
Nez kā ir tiem siamas dvīņiem, kurus atdala? kā viņi pēc tam staigā? cik ilgā laikā atgūstas no līdzsvara izjūtu traucējumiem?

man vnk ir tā, it kā daļa manis būtu nogriezta un pazudusi, vnk izgaisusi. Un tā nav pieraduma sajūta, nē. Tā ir apziņa, ka bez šī otra Tu nevari vairs.

Kur gan Tu esi un kāpēc Tevis šeit nav?! Un protams, atbildēt uz to man neviens neatbildēs- jo Tu esi viena, Marij!

zini kā tas ir? tā, ka Tu vari no rīta gulēt, galvu nepaceldams, žalūzijas neatvērdams, aizliedzot saulei apgaismot istabu, gultu , seju, ķermeni.. un nevienu tas pat nesatrauks, neviens pat nepainteresēsies, jo Tu esi viena, Marij!

nu redzi. ES tagad negruzos un nečīkstu, vnk apskaidroju sev situāciju.

Un kā tas ir, kad Tu dodies mājās un Tevi tur pat neviens negaida? Un neviens negaida Tavu zvanu un/ vai sms..? Un, ka Tu vari pēkšņi kkur palikt, vnk pazust- vairs ne kavēt, bet vnk pazust. Un neviens tevi nemeklēs un neuzmeklēs, jo Tu esi viena, Marij!

Nu tas ir tā, jā.
un ir tukšums, vienaldzība, mezmērķība. Un tas tāpēc, ka es nesaprotu, nezinu, negribu.

Man ir vairāk, daudz vairāk to lietu, ko es gribu, nekā, kuras es negribu.
Manas ķepas nolauztas un skumstu. Un neviens tās nesaņems savās siltās ķepiņās un neaizrādīs, ka tās atkal man ir aukstas. Un es neuzskaidīšu, lepni paziņojot, ka tas nozīmē, ka ar mani viss ir kārtībā.

Un man gribas tās savas stindzinoši aukstās peciņas savīt ar siltajām peciņā un uzlikt savu roku ierastajā vietā, kad naktī es kārtējo reizi būtu atmodusies no krākšanas ausī.

Un man gribas vasarā braukt uz Mazirbi, pamīlēties teltī, peldēties upē, kura katru gadu maina savu tecējumu, cept desiņas, daudz smieties un būt vnk laimīgiem. Un sauļoties kailiem, sarunājot ar otru, ka viņš arī izkarinās krāniņu pār bortu, lai iesauļotu kefīrbiksītes mazliet brūnākas.

un man patīk, ka ejot pa ielu manu roku paņem savā. Un patīk sildīt otra roku savos cimdos.
un patīk cīnīties ar savu taisnību un izskatīties muļķīgi, lai sagādātu smieklus- tos, kuri rada laimes sajūtu pakrūtē.

Un kāpēc tā mēdz notikt? zini, iespējams, tik pievilta es vēl nekad neesmu bijusi, jutusies. Man likās, ka mēs esam otram ļoti atklājušies. Viņš zina par mani teju pilnīgi visu. Un man likās, ka es par viņu arī. Bet kāpēc viņš sāka stāstīt aizvien mazāk un aizvien retāk, aizvien vairāk atstumjot un neskūpstot mani, utt.? kāpēc tā mēdz notikt? Es laikam esmu visgarlaicīgākā, neseksīgākā, nesimpātiskākā un stulbākā meitene, kādu kāds jeb kad varētu satikt. Un diez vai es kādam novēlētu tādu meiteni kā mani, kur nu vēl sievu!! Iedomājies- greizsirdīga un vienmēr rūpju pārņemta, vēlas mīļumu un maigumu, vēlas laimi kaut no tā vien kā kopā būšanas izjust, utt. Muļķīgi, salkani, garlaicīgi un pretīgi, vai ne? Laikam jau tā padauza, skaļā, resnā, maita bija daudz labāka par šo. Un arī krūtis bija lielākas un smadzenes mazāk strādāja.

zini, nu ir tā, ka man negribas vairs neko un arī jeģu neredzu nekam. es gribētu vnk aizmigt un ilgi ilgi nemosties. Varbūt es beidzot pamodīšos no tā sviesta. Vakarnakt man taču tas izdevās! -un man bija ļoti liels atvieglojums, ka tas bija sapnis.

pag.. man vēl šonakt ir jāmācās. Aiziešu atkal kko apēdīšu, tad turpināšu mācīties.
Bet kāpēc es to visu daru, ja tam nav jēgas? mani mērķi ir kkur apstājušies un jēga, spēks, ticība, cerības, sapņi apstājušies, pagaisuši, es nezinu.

arlabunakti, bet Tu taču esi viena! Kam gan Tu to raksti, Marij?! tev vajadzētu pat izdzēst vārdu no dzimšanas apliecība-s Tu neesi cienīga un vērta pat tā.
nu jā, jo es esmu lupata, kurā noslaucīt ik viens var savas netīrās tupeles un bez sirdapziņas parmetumiem ar šķipeli pasviest malā, domājot, ka viņa ir par stulbu, lai kko saprastu. Un tā jau arī ir- es negribu pat domāt patiesos iemeslus, kāpēc es šobrīd esmu viena.

es laikam tulīt vemšu-un tas ir vēl nožēlojamāk. Pat ēst man nav bijis vērts- tik liek iztērēti l'dizekļi un enerģija.

------
man riebjas.

es vnk nevaru bez tās savas otras puses dzīvot produktīvu, pilnvērtīgu dzīvi.

un viņš ir laimīgs! Tas vismaz ir svarīgi un labi! :)