***
Satiku Jāni- tik ļoti sakautrējos. Nezinu kāpēc, bet viņa klātbūtnē nejūtos īpaši drosmīga! :D

abi mazie trusēni trako ik pa laikam. Bet tas nebūs uz ilgu, jo tuvākajā laikā meitenīte tiks aizvesta.

es Lindas mudināta uzmeklēju to "garadarbu", kurš vairs nav pieejams datorā, bet gan taustāmā veidā palikušas pāris lapas. Un vienīgais, ko izlasīju un kas mani šokēja (jo neko tādu neatceros, bet tas ir kopēts no manas vecās dienasgrāmatas):
"..es biju pie viņas. Tās acis mani no sākuma dabiedēja. Tad sapratu, ka viņa man neko nenodarīs, kā tikai palīdzēs. Viņa saņēma manu roku, klusi ausī iečukstēja: "Tu esi neatkarīga sieviete, tāpēc pilnībā atbalsti viņa tieksmi pēc panākumiem. Par savu atbalstu Tu pretī saņemsi kaisli.. brīnumainas sajūtas, atmiņas un neviltotu mīlestību.. nekopējamu mīlasstāstu." Un tad viņa pazuda. Man apstājās laiks. Te pēkšņi manā sirdī kkas sakustējās, kkas nesaprotams. Man apstājās laiks. Man apstājās laiks. Visi skrēja. Visi steidzās, bet es tur stāvēju. Es jutu, ka man tur ir jāpaliek. Un te pēkšņi es ieraudzīju viņu. Un man iezvanījās telefons. Tas bija viņš. Mēs stāvējām viens otram pretī, katrs savā ielas pusē, runājām, smaidījām, saskatījāmies.. un tad es sapratu.. sapratu, ka sāku viņā iemīlēties.
-es viņam nepastāstīju par veco kundzi, kas mani sabiedēja tai Dieva pamestajā tunelī no stacijas uz vecpilsētu.."


/nu cik šizīgi vēl tas varētu būt?? :D un ieraksts ir viens no pēdējiem.
es kaut kā aizdomājos un man čota slikti sametās :D