aizbraukt, savakt savas mantas.
pielikt punktu.
Tu taču atradīšot kādu labāku.
Es satikšu kādu, kurš mani dievinās.
Pirmā mīlestība vienmēr esot uz visu mūžu. Pirmā mīlestība esot nelaimīga. Bet nē, mēs bijām ļoti laimīgi. Un es vēl aizvien esmu laimīga, ka man šis piedzīvojums bija iespējams un dāvināts, taču.. mēs taču esot pārāk jauni. Tev ir tikai 19. Es negribu izbojāt Tavu dzīvi vēl vairāk. Es negribu vienmēr būt tā sliktā un Tavai māsai tā, kuru nevar paciest, kura riebj.

Man ļoti sāp, protams. Bet.. mēs tam tiksim pāri un Tev mani pat nevajadzēs, gluži tāpat kā tagad, vai ne?
Un vienalga, cik cilvēks ir pārguris, viņš neatļautos izturēties pret savu dārgumu tā.
Un es neticu, ka es neesmu krāpta+ ka pat neesi skūpstījis citas lūpas.

Mums kopā bija kolosāli.
Ir jābeidz un jāsamierinās. Jā, es daudz ko solīju un biju gatava iet līdz galam ar savu apņēmību un pārliecību, taču... ja es pretī saņemu tikai un vienīgi negatīvismu un projām gaiņāšanu. Man atliek tikai zināt un saprast to, ka mani nevajag un nemīl. Tāpēc-tā būšot labāk mums abiem, kā jau teici.

Veiksmi Tev, manu dārgāko mīļumiņ! :*
Es taču mīlu Tevi. Negribu stāties ceļā Tavai dzīvei un vēlmēm, Tev, kurš grib iztrakoties.

Un manu dēlu sauks Ernests. Lai arī kāda nākotne viņam būtu. Es viņu mīlēšu-kaut vai būdama viena. Viņš taču būs manas sirs paspārnē, kā jau tagad.

mīlestība iemāca bū nelaimīgam un laimīgam vienlaicīgi. Un tieši tāpēc, ka es mīlu tik ļoti un patiesi, es ļauju Tev iet. Un ja vēlies, vari visiem teikt, ka Tu pameti to trako, stulbo meiteni, kuru izmantoji un aiz muguras, par kuru smējies, kura Tevī bija tā samīlējusies.. Vari stāstīt da jeb ko-man ir vienalga. Es beidzot būšu tikusi ārā no tā intrigu un negatīvisma loka. Viena, bet tomēr..

manas ilgas cerams pierims. Mani neatbildētie skūpsti cerams tiks atbildēti. Mana neatbildētā mīlestība cerams drīz būs atbildēta. Es ceru drīz būt beidzot atkal laimīga un lutināta-kaut ar vārdiem vien mani lutināt.. un tas jau būs daudz.